Cik jauki būtu, ja mēs izbeigtu šo pjedestālēšanu, es esmu gudrāks, es esmu labāks, es esmu zinošāks, utt. Cik jauki būtu ja mēs atmestu visu lieko šo EGO un sāktu apvienoties. Mums ir tik bagāta zeme, Dievs mūs ir apdāvinājis ar burvīgu dabu, bet veikalu plaukti pilni ar ievārījumiem kuriem pievienotas klāt E vielas, mēs esam baltu pēcteči, kuriem jādzīvo saskaņā ar dabu un tad būsim veseli, ne jau tās tabletītes, bet gan mēs paši esam spējīgi radīt brīnumus dzīvojot saskaņā ar dabu. Varam ņemt piemēru no Krievijas bagātniekiem, kuri pameta savus ieņemamos amatus, savu sociālo stāvokli, naudas pelnīšanu un izveidoja ciematu Sibīrijā, kur dzīvo līdzīgi domājošie sev un saviem bērniem. Bet kas notiek ar mums, mēs dalāmies un atkal dalāmies, kasāmies un strīdamies savā starpā, un esam izkaisīti pa visu pasauli, mums nav nekādas vienotības. Mums jāpārstāj kultivēt tas negatīvisms kas ir apkārt un jāsāk rīkoties, jo ar pozitīvo domu spēku spējam daudz ko uzlabot savā un apkārtesošo dzīvē, atstāt labos piemērus saviem bērniem un mazbērniem, lai viņi uzceļ skaistu un spēcīgu Latviju.
Kāpēc radās tāds projekts?
Mērķis ir apvienot zinošus cilvēkus, mūs ir tik ļoti daudz, bet visi esam kā mazi gabaliņi izkaisīti pa visu Latviju un pa visu pasauli, cik jauki būtu, ja mēs fiziskas vai juridiskas personas, kuras pārstāv biedrības vai organizācijas sāktu apvienoties, kā puzles kauliņi saliktos kopā, viens pie otra un tas jau būtu spēks, ja mēs katrs ar savām zināšanām, ar saviem darbiem, veidotu latviskāku Latviju, mēs kopā panāktu daudz ko.
Mūsu bagātība slēpjas mūsu Dainās un
Baltu zīmēs, bet meklējam zināšanas kaut kur no Rietumiem, es neesmu pret citu
valstu zināšanām, es pati esmu daudz pētījusi dažādas garīgās prakses Reiki,
Cigun, Dao, vēdas, matru pielietošanu utt, tas jau nav nekas peļams, tas viss ir labi, jo vairāk zināšanu jo labāk, bet jo vairāk es
meklēju, jo vairāk sapratu kad eju ne to ceļu un atkal un atkal atgriežos pie
Dainām un Baltu zīmēm, šī zeme ir bagāta ar savām gudrībām, kuras ir apslēptas vēl, lai gan jāsaka kad pēdējā laikā, ļoti intensīvi viss mainās un baltu zināšanas izplatās lielā ātrumā, vēl gribētos lai zinātniskajā līmenī spertu lielu soli un sāktu ražos bioloģiski aktīvās piedevas, nevis turpinātu ražošanu ar sintētiskajām tabletēm.
Uz pasaules ir ļoti attīstījusies zinātne, bet ne tajā virzienā, jo nauda un vara pārņem cilvēka saprātu, un mēs viens otru iznīcinām, ja paskatās kas tik nenotiek apkārt, kari, mūžīgie kari, kāpēc??? Arī mēs savā starpā plēšamies, nu gandrīz katram no mums ir kāds cilvēks vai situācija ko nespējām un nespējām pieņemt vai vēl joprojām turam naidu uz kādu. Bet Dainā ir tik patiesi teikt:
Visi manim labi ļaudis,
Kad es pate laba biju.
Visi mani naidenieki,
Kad es naida cēlājiņa.
nu kur vēl
precīzāk un saprotamāk, esi pats labs un arī pārējie pret tevīm būs
labi, lūk, kur patiesība, bet mēs neredzam baļķi savā siena kaudzē un
bieži vainojam kādu citu savās problēmās.
Šajā Dainā ir labs piemērs kā pieņemt savu naidenieku:
Es nesīšu sausu malku,
Es sakuršu uguntiņu.
Es sakuršu uguntiņu
No deviņi žagariņi.
Sildās Dievs, Sildās Māra,
Mana mūža licējiņi.
Sildās mans augumiņš,
Sildās mana dvēselīte.
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
Jā, Dainās ir ļoti daudz arī aizsardzības vārdu, bet es domāju kad šie vārdi vērsti vairāk pret iebrucējiem no citām zemēm.
Trim kārtām zelta josta
Ap to kuplo ozoliņu
Cirta čūska, dzēla bite
Ne lapiņa nedrebēj’.
Skauž man skauģis, bur man buris,
Nevar mani izpostīt.
Kā var tādu izpostīt,
Kam Dieviņi’s palīdzēja.
Cel Dieviņi stipru sētu
Ap to manu augumiņ’!
Cel Dieviņi stipri sētu
Ap to manu dvēselīt!
Cel Dieviņi stipru sētu
Ap to manu māju viet!
Apsedz, Dieviņ, manu sētu
Ar sidraba mētelīt!
Kāpēc tieši Zelta Atslēdziņa?
Lūk, būs atbilde, kāpēc ZELTA ATSLĒDZŅA
Visi meži guņiem pilni,
Visi ceļi atslēgām.
Ar Dieviņa palīdzību
Visam gribu cauri tikt.
Ar Dieviņa palīdzību
Visam varu cauri tikt.
Zelta atslēdziņai ir tāds skaidrojums, ja nēsā zelta atslēdziņu uz kakla, tad atklāsies kāds noslēpums, ja nēsā zelta atslēdziņu uz muguras tad noņem mugursāpes.
Nu Dieviņi tava vaļa
Nu tavās rociņās.
Nu tavā rociņās
Mana balta dvēselīte,
Mana balta dvēselīte,
Pašas Laimas atslēdziņa.
Tu, Māriņa, viegla sieva,
Dod man savu vieglumiņu.
Tu, Dieviņi, bagāts vīrs,
Dod man savu bagātību.
Ai, Saulīte, tu bij balta,
Dod man savu baltumiņu.
Ai, Laimiņa, tu vesela,
Dod man savu veselību.
Lai pēdiņas vieglas, vieglas
Māras zemi staigājot.
Lai Dieviņš ceļu rāda
Tumšajā naksniņā.
Lai Dieviņš ceļu rāda,
Mīļā Laima pavadīja.