Sunīšam gluda spalva,
Kur ir laba saimeniece,
Kur bij tāda ērce, pūce,
Ij sunītis sabozies.
Kur mēs mīļi runājām,
Tur zied baltis āboliņš:
Kur mēs sīvi rājamies
Tur zemīte pušām trūka.
Lai ceļ naidu, kas ceļ naidu,
Meitas, naidu neceliet!
Trīs gadiņi zeme raud,
Meitu naida cēlumiņu.
Ne sunīša es nespēru,
Ne uguns pagalītes:
I sunīts Dieva laists,
I uguns pagalīte.
Dieviņš veda dvēselīti
Pliku, kailu debesīs;
Te palika miežu lauki,
Te mantiņa, bagātība.
Es nesaku tā vārdiņa:
Tev ir daudz, man ir maz!
Gana Dieva rociņā,
Kas visiemi līdzi dara.
Lād man ļaudis, bur man ļaudis,
Nevar mani izpostīt,
Dieviņš taisa zelta sētu
Apkārt manu augumiņu.
Tumsā gāju vakarā,
Kas jel man biedram nāca?
Dieviņš man biedram nāca,
Mēnestiņis gaišumam.
Tumss laukā,tumss laukā,
Kur bij’ ņemt ceļa draugu?
Dievs bij’ man ceļa draugs,
Laime ceļa rādītaja.
Bija man, bija man,
Nu nevaid, nu nevaid;
Atkal būs, atkal būs,
Kad no Dieva nopelnīšu!
Ne to dienu Dievs sodīja,
Kad otram ļaunu vēl,
Soda Dievs mūžiņāi,
Soda mūža galiņā
|
''Zintnieku biedrība ZELTA ATSLĒDZIŅA"
